Pēc daudziem brīžiem, kad tika jautāts: "Vai Kristāls ir gejs?" un es saku savai mammai “nē”, ne kauna dēļ es noklusēju patiesību, ka ne tikai Kristala bija gejs, bet arī es, un es viņu ļoti mīlēju. Es, iespējams, biju jauns, taču es ļoti labi zināju, ka nevēlos būt atsevišķi no Kristāla, taču, ja patiesība atklātos, tā kļūtu par mūsu realitāti. Pēcpusdienā pēc pārnākšanas mājās no skolas mani sagaidīja mana mamma un teica, ka es vairs nekad nerunāšu ar Kristālu. Man sāpēja sirds, protams, mana mīlestība pret Kristālu nebija tā, ka tā vienkārši pazudīs, jo mana mamma man to teica. Kristala pārcēlās atpakaļ uz Losandželosu, man ļāva viņai palīdzēt sakravāties dienā, kad viņa devās prom, bet tas mani satrieca tikai vēl vairāk. Man nebija labi, ka viņa aizgāja, es zināju, ka es par viņu rūpēšos mūžīgi. 

Dažus gadus ātri uz priekšu, un es dzīvoju Kalifornijas dienvidos un sazinājos ar viņu. Mēs abi jaunās attiecībās, sanākam kopā pusdienās. Neilgi pēc tam, kad viņa ieradās manā salonā un sakārto matus, un šķiet, ka mēs visi no jauna no trim vai četriem gadiem. Manas jūtas pret viņu joprojām bija spēcīgas, joprojām ļoti patiesas, un es sapratu, ka joprojām esmu viņā iemīlējusies. Atkal domāju, mēs abu ceļi šķiras, kādu laiku vairs nerunājamies.

Es paliku laulībā, kurā biju gandrīz desmit gadus, Kristāla gadu gaitā pārcēlās uz citām ilgstošām attiecībām. Tas bija 2015. gadā, kad es biju pie a vieta manā dzīvē es sapratu, ka ir pareizi atrast savu laimi. Tas, ka mēģinājums “izpatikt Dievam un savai ģimenei”, nešķiroties, nebija veselīgi ne man, ne maniem bērniem. Ar trim skaistiem bērniem es zināju, ka vēlos būt laba māte un piemērs tam, kas ir mīlestība neatkarīgi no tā, vai es vēlos būt klāt tik daudzos veidos. Dievs vēlas, lai viņa bērni būtu laimīgi, nevis salauztās mājās – mana visu cilvēku mamma man teica, ka pēc visiem šiem gadiem es baidījos no ģimenes un baznīcas tiesas. 

Šķita, ka tajā pašā mirklī es sapratu, ka vēlos vismaz sasniegt Kristālu, lai redzētu, kur viņa atrodas dzīvē. Es zināju, ka mēs neesam runājuši gadiem ilgi, varbūt viņa ir precējusies ar bērniem un laimīga?! Bet neatkarīgi no tā, ka es zināju, ka vēlos viņu savā dzīvē, pat ja es viņai būtu tikai draugs, es neļautu viņai atkal paslīdēt.

Es sazinājos ar viņu Instagram ar draudzības pieprasījumu. Man par pārsteigumu viņa nekavējoties pieņēma. Mēs komentējām viens otra ierakstus, ātri apmainījāmies ar tālruņu numuriem, pavadījām ilgas stundas pie telefona, dažreiz līdz tā saule uzlēca. Mēs abi bijām jaunā dzīves vietā, tikko neprecēti pēc tam, kad pārāk ilgus gadus bijām kopā ar nepareizajiem cilvēkiem. Tagad būt ideālā vietā, stiprākas sievietes nekā jebkad agrāk un satraukti par to, kāda varētu būt mūsu nākotne.